1. Lapins - Augļi ļoti lieli, tumši sarkani, blīvi, izturīgi pret plaisāšanu, ļoti garšīgi. Ražība laba, ienākas jūlija sākumā, vidū. Pašauglīga. Ražīga. Ieteicams audzēt labākajās vietās.
2. Stella - Augļi ļoti lieli, skaisti, blīvi, tumši sarkani, spīdīgu miziņu. Labākām dārza vietām.
3. ... |
 Komentāri (0) | 2010-08-01 15:51 | Skatīts: 2546x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
1. Beloruskaja Pozdņaja - Pieticīga ziemas šķirne ar vidēji lieliem, garšīgiem, dzeltenbrūni aprūsinātiem augļiem. Ziemcietīga ar teicamu kraupja izturību. Neliels, nokarens vainags. Ražīga.
2. Mļejevas agrā - Ātrražīga šķirne ar labu ziemcietību. Vasaras, augļi vidēji lieli, dzelteni ar sārtu, saldi, kūstoši, garšīgi. Piemērota audzēšanai visā Latvijā.
3. Pepi - Koks maza auguma ar viegli veidojamu vainagu. Rudens augļi ar teicamu, saldu, kūstošu garšu, vidēji lieli, dzeltenīgi, oranžu saules pusi. Šķirne pašauglīga, ziemcietīga, izturīga pret kraupi.
... |
| Komentāri (0) | 2010-08-01 15:26 | Skatīts: 5125x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
1. Baltais Dzidrais - Koks vidēji liela auguma. Augļi vidēji lieli, jauniem kokiem - lieli. Forma no ieapaļi koniskas līdz ovālai, reizēm gari koniski. Šķirne ļoti ātrražīga un ražīga. Agra vasaras šķirne, ziemcietīga, ražīga, augļi saldskābi, sulīgi, aromātiski. Vieni no pirmajiem vasaras āboliem.
2. Jelgavas Vasaras - Koks liela auguma. ... |
| Komentāri (0) | 2010-08-01 15:15 | Skatīts: 7116x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Ķiršus var audzēt kā koku vai krūmu. Krūms sasniedz augstumu 2,5 - 3 m koks 4 - 05:00 Augļus sāk dot apmēram 3 - 5 gadā pēc stādīšanas.
... |
| Komentāri (0) | 2010-07-31 17:48 | Skatīts: 6163x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
* stāda dekoratīvos augus konteineros, piemēram, skujkokus, lapu košumkrūmus
* sēj divgadīgās puķes, piemēram, atraitnītes, taču jūlijā sētās pārstāda ieplānotajā dārza vietar rudens mēslojumu nodrošina daudzgadīgo augu pārziemošanu
*ziemcietes pēc ziedēšanas saīsina uz pusi, tad tās aug spēcīgāk, tāpat iesakām apgriezt ceriņus
*dalot pavairo dienziedes, neļķes, īrisussēj salātus, redīsus, dilles, mēneša beigās – daudzgadīgos sīpolus
... |
| Komentāri (0) | 2010-07-28 23:43 | Skatīts: 1862x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Indegrienti:
1 kabacis
2 burkāni
1sīpols
2 daiviņas ķiploka
dilles
2 tējk. dabiskās tomātu pastas
3 tējk. sojas mērces
Augu eļļa cepšanai
Pipari
Sāls
Pagatavošana:
Kabaci sagriežam plānās strēmelēs, garumā.
Sālām un apcepjam nelielā eļļas daudzumā. Gatavus kabačus kārtojam uz papīra salvetes, lai liekā eļļa notecētu.
Burkānus sarīvējam uz rupjas rīves, sīpolu smalki sagriežam. Cepjam nelielā eļļas daudzumā 7 - 8 minūtes. Pievienojam sojas mērci un tomātu pastu. Ja nepieciešams vēlreiz pasālām. Sautējam dārzeņus 1 minūti. Beigas pievienojam melnos piparus. Ļaujam atdzist. Dārzeņniem klāt liekam ķiplokus, sasmalcinātus vai izlaistus caur gaļas maļamo mašīnu un smalki sakapātas dilles. Izsmaisām.
... |
| Komentāri (0) | 2010-07-28 17:55 | Skatīts: 1263x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Kliņģerītes ir viengadīgs augs. Tās veido 40-50 cm augstu lapu rozeti ar ziedstublāju. Stublājs augšdaļā ar īsiem cietiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Lapas vienkāršas, veselas, iegarenas, olveidīgas vai lancetiskas. Ziedi platos kurvīšos tumši vai gaiši oranždzelteni vai citrondzelteni. Ir varietātes ar pildītiem ziediem. Ziedēt sāk jūnijā, zied līdz vēlam rudenim. Augļi (sēklas) dažāda veida, sirpjveidīgi vai gredzenveidīgi sēkleņi. Audzē galvenokārt kā krāšņumaugu un ārstniecības augu, izmanto arī kā garšauguKlinģerīšu ziedlapiņās ir daudz karotīna — 7,6-31,3 mg%, arī likopīns, citroksantīns, ēteriskās eļļas, gļotvielas (4%), organiskās skābes, triterpēni, bioflavonoīdi. Kliņģerīšu lapās sastopama rūgtviela kalendīns, saponīni, miecvielas (6,4%). Sēklās ir augu eļļa, alkaloīdi. Augam izteiktas fitoncīdu īpašības. Ir pretaudzēju aktivitāte. Uzturā izmanto galvenokārt ziedlapiņas. Kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri lieto kulinārijā mīklu iekrāsošanai. To izšķīdina karstā eļļā, pievieno dažādiem mīklas izstrādājumiem, var arī kliņģerīšu ziedlapiņas pavārīt pienā un pēc tam pienu pievienot mīklai. Dažās zemēs kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri izmanto sviesta un siera iekrāsošanai, sevišķi sviests tad iegūst tīkamu nokrāsu un aromātu. Ziedus vai tikai ziedlapiņas izmanto ziedu salātos (ar kresēm, rudzupuķēm, gurķeni u.c.) un ēdienu dekorēšanai. Kokteiļiem pievieno ledus kubikos iesaldētus klinģerīšu ziedus. Ļoti plaši kliņģerītes, kliņģerīšu tēju, tinktūru, sulu ziedi, tabletes izmanto medicīnā. Ar tiem ārstē čūlas, gastrītu, kolītus . Klinģerītes veicina ēstgribu un gremošanu. Tējas izmanto kā sviedrēšanas un atkrēpošanas līdzekli, saaukstēšanās gadījumos, pret krampjiem, galvassāpēm un reiboņiem. Ārīgi lieto kliņģerīšu lapas vai sulu, ja ir augoņi, ekzēmas, arī vasaras raibumu un kārpu iznīdēšanai. Kliņģerīšu iedarbība ir antiseptiska, baktericīda, sāpju remdinoša. Kliņģerīšu preparāti pazemina arteriālo asinsspiedienu, sekmē žults sekrēciju. Tas ir viens no vecākajiem un populārākajiem ārstniecības augiem tautas medicīnā. Novākšana. Vāc izplaukušus ziedus vai tikai ziedlapiņas. Lieto svaigas vai kaltētas. Ziemai uzglabā kaltētā vai sasaldētā veidā. Jo biežāk vāc ziedus, jo vairāk tos veģetācijas sezonā var iegūt.
... |
| Komentāri (0) | 2010-07-28 17:40 | Skatīts: 1451x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Ārstniecības kumelīte ir Kurvjziežu jeb asteru dzimtas kumelīšu ģints augs. Smaržīgā kumelīte, kas ik vasaru priecē acis ar dzelteni baltiem ziediem, ir visbiežāk izmantojamais komponents medicīnā un kosmetoloģijā. Kumelīte ir viengadīgs kultūras vai savvaļas augs ar kailu, stipri zarotu stublāju, pamīšus sakārtotām divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām ar lineāram lapiņām. Ziedi ir 1,5 – 2.5 platos kurvīšos ar baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem, vīkallapas sakārtotas 1 – 3 rindās. Kurvīša gultne kaila, sākumā plakana, vēlāk izstiepti koniska, doba (diagnostiska pazīme). Ziedkurvīši atveras pakāpeniski: sākumā mālziedi virzīti uz augšu, pēc tam – horizontāli, bet pēc noziedēšanas – uz leju. Auglis – kopauglis, kas sastāv no daudzām sīkām, iegarenām, nedaudz izliektām sēkliņām bez lidmatiņiem. Augam raksturīga aromātiska smarža. Zied no maija līdz augustam, sēkliņas nogatavojas no jūnija līdz septembrim. Atsevišķa ziedkurvīša ziedēšanas ilgums – apmēram trīs nedēļas. Republikā aug daudz līdzīgu asteru dzimtas augu sugu, kuru ziedi kļūdaini var tikt ievākti kā kumelīšu droga.
... |
| Komentāri (0) | 2010-07-28 17:37 | Skatīts: 2398x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Pagatavošanai nepieciešams:
500g kabaču
3-4 kartupeļi
3 olas
2 gl augu eļļas
4 gl. miltu
1 gl.krējuma
sāls, pētersīļi, salāta lapas
Pagatavošana:
Kabačus notīram, sarīvējam uz rupjas rīves. Kartupeļus novāram, labi samīcīt vai izlaist caur gaļas mašīnu. Kabačus un kartupeļus saliekam kopā, pievienojam 2 olas, sakapātus zaļumus, 1 ēd.k. miltu, sāli, piparus.
Galdam uzberam miltus, liekam virsū masu un veidoj ... |
| Komentāri (0) | 2010-07-28 17:34 | Skatīts: 1936x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Lai arī saukta par mētru, botāniski pie mētrām nepieder. Pati galvenā atšķirība ir to sakņu sistēma un pavairošanās veids. Taču izmantošanā daudz kopīga ar citām ‘īstajām mētrām’. Veido šķautnainu 0,5-1,0 m zarainu, klātu ar matiņiem stublāju. Tā ir mētra ar visizteiktāko citrona aromātu, jo ēteriskā eļļa satur citrālu un geraniolu, tās bagātas arī ar askorbīnskābi. Augs ir stipri lapot. Atšķirībā no iepriekš aprakstītajām mētrām, balti vai dzeltenīgi ziediņi atrodas neīstos mieturos lapu žāklēs. Vienā vietā citronmētru audzē 4-5 gadus. Citronmētras var audzēt arī kā viengadīgus augus podos, puķu kastēs kopā ar citiem garšaugiem. Augus kaltējot diemžēl jaukais citrona aromāts daļēji zūd. Tādēļ kulinārijā ieteicamāk izmantot svaigus augus, gatavojot aromātiskus garšaugu izvilkumus. Cenšoties saglabāt pēc iespējas vairāk aromātisko vielu, kaltējot vajadzētu lapiņas atdalīt no stublājiem un censties ātri izžāvēt ~2-3 dienu laikā 30-35 oC temperatūrā.
... |
| Komentāri (0) | 2010-07-28 17:28 | Skatīts: 1570x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
|
|
