Mans dārzs

 

Koku stādīšana


Stādmateriālu veidu raksturojums:

kailsakņu stādi: parasti kailsakņu stādi ir tikai lapu kokiem, kuru caurmērs pie sakņu kakla ir mazāks par 12 cm. Stādot jānodrošina, lai stāda saknes nebūtu savijušās vai uzlocījušās;

stādi (dižstādi) ar iesaiņotu sakņu kamolu: dižstādus (lapu kokiem, kuru caurmērs pie sakņu kakla ir lielāks par 12 cm), kā arī tādu sugu kokus, kas pēc pārstādīšanas grūti ieaugas, tāpat visu mūzžaļo lapu un skuju koku stādus, izrok ar visu sakņu kamolu un iesaiņo jau kokaudzētavā.

...
Komentāri (0)  |  2010-07-12 14:46  |  Skatīts: 8339x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Ārstnieciskās zemenes


Zemenēs ir ne tikai daudz vitamīnu, bet arī organiskās skābes, fitoncīdus, ēteriskās eļļas u.c. veselīgas ir ne tikai ogas, bet arī lapas. Tās ievāc ziedēšanas laikā un kaltē labi vēdināmās telpās. Lapu uzlējums palīdz pret kolītu, gastrītu, bronhiālo astmu, uzlabo miegu, normalizē perestaltiku. Bez tam uzlējums paplašina asinsavadus, paaugstina kopējo organisma tonusu. Zemeņu lapas ietilpst vitamīnu tējās, kuras stiprina organismu un uzlabo vielmaiņu. 
...
Komentāri (0)  |  2010-07-12 11:46  |  Skatīts: 1306x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Smiltsēkšķu ogas un sula


Ogu sastāvs un lietošana

Smiltsērkšķu ogu augsto vērtību nosaka to bagātīgais vitamīnu saturs un dziednieciskā eļļa. Ogās konstatēti vitamīna A provitamīns karotīns, B1, B2, B6, C, E, F, K, P vitamīni, holīns, 17 aminoskābes, no tām 7 neaizvietojamās, betaīns, sterīni, fosfolipīdi, miecvielas, ābolskābe, vīnskābe, dzintarskābe. Viens no sterīniem identificēts kā sitosterīns, kas ir antagonists holesterīnam un dod profilaktisku efektu cīņā pret aterosklerozi. Ogās ir ļoti daudz lipīdu – no 3 līdz 7% ogu mīkstumā, līdz 12% sēklās. Lipīdu taukskābju sastāvā ir gan piesātinātās, gan polinepiesātinātās, gan mononepiesātinātās taukskābes. Visvairāk ir tieši pēdējo, starp kurām īpaši vērtīgas ir linolskābe un linolēnskābe.  Vērā ņemamā daudzumā ogās ir šķiedrvielas – līdz 6%. Starp šķiedrvielām galvenokārt ir ūdenī nešķīstoši savienojumi, galvenokārt celuloze, taču ir arī ūdenī šķīstošais pektīns. Biloģiski aktīvo vielu kombinācija smiltsērkšķu ogās ir unikāla, ne tikai īpaši veselīga cilvēka organismam, bet arī savstarpēji stabilizējoša:  C vitamīns labi saglabājas, jo ogās nav askorbīnoksidāzes – fermenta, kas oksidē C vitamīnu. C vitamīna aizsardzību pret oksidēšanos veic arī P vitamīns. Karotīns te ir izšķīdis eļļā, tāpēc organisms to var labi izmantot A vitamīna sintēzei. Karotenoīdu lielais daudzums paaugstina smiltsērkšķu dziedniecisko ietekmi – šūnu dalīšanās veicināšanu un ievainojumu dzīšanu. Bez tam smiltsērkšķu eļļa paaugstina ribonukleīnskābes un dezoksiribonukleīnskābes daudzumu aknu šūnās un iedarbojas kā stabilizators uz bioloģiskajām membrānām. Smiltsērkšķi bagātīgi satur gan taukos, gan ūdenī šķīstošus antioksidantus, kas samazina brīvo radikāļu izraisītos organisma bojājumus. Jau gadu desmitiem smiltsērkšķu preparātus iesaka lietot pārmērīgas starojuma devas, arī staru terapiju saņēmušu cilvēku veselības stāvokļa uzlabošanai. Dēļ antioksidantiem smiltsērkšķu produktus izmanto audzēju profilaksē, bet pretiekaisuma ietekme, kā arī augstais palmitīnskābes un palmitoleīnskābes saturs ir pavēruši ceļu uz ādas un gļotādas ārstēšanas līdzekļiem. Galvenā kosmētikas nozare, kur sastopamas smiltsērkšķu piedevas, ir dažādi krēmi: dienas un nakts krēmi, izstrādājumi ar mitrinošu iedarbību, ķermeņa, roku un sauļošanās krēmi, krēmi ādai ap acīm un citi izstrādājumi ar tonizējošu vai nomierinošu ietekmi. Uz smiltsērkšķu eļļas bāzes veidotas arī masāžas eļļas, vannas bumbas, ziepes, dušas želejas un šampūni.

...
Komentāri (1)  |  2010-07-12 10:18  |  Skatīts: 8120x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Smiltsērkšķu stādi


Laba smiltsērkšķu dārza izveidošanai der tikai kvalitatīvi stādi ar droši zināmu izcelsmi.  Latvijā pagaidām ir rajonētas un subsidētas divas šķirnes:

Botaņičeskaja Ļubiķeļskaja,  tai ir prāvas  0,78 g smagas tumši dzeltenas ogas, kas nogatavojas agri, augusta beigās, bet ātri arī pārgatavojas, tāpēc ar novākšanu nedrīkst kavēties, tas jāizdara 12 dienās. Krūmi vidēja auguma, raženi,  zari parasti zemu nolīkst no ogu smaguma, labos augšanas apstākļos veidojot pusnokarenu vainagu. Ērkšķainības indekss (ērkšķu skaits uz 1 metru divgadīga, ogām klāta dzinuma) ir 7,6, kas uzskatāms kā mazs. Šķirnes ieņēmība pret slimībām - vadaudu mikozi un pumpuru bakteriozi neliela. Ogas ļoti sulīgas.

...
Komentāri (1)  |  2010-07-12 10:16  |  Skatīts: 11270x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Smitsēkšķis


Smiltsērkšķi ir eleagnu dzimtas augi. Ģintī ir trīs sugas – parastais, vītollapu un Tibetas smiltsērkšķis. Parastajam smiltsērkšķim Hippophae rhamnoides L. ir deviņas pasugas, no kurām saimnieciski nozīmīgākās ir Mongolijas smiltsērkšķis H.rhamnoides ssp. mongolica , kas savvaļā aug Rietumsibīrijas dienvidos, Altajā, Sajānos, Vidusāzijā, Mongolijā un Aizbaikālā un piejūras smiltsērkšķis H.rhamnoides ssp. rhamnoides ...
Komentāri (0)  |  2010-07-12 10:14  |  Skatīts: 8849x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Augsnes raksturojumi


Ir trīs galvenie augsnes tipi - smilšaina augsne ar irdenu struktūru, kura viegli iesūc ūdeni un augu barības vielas, māl - smilts augsne, ko veido vidēja izmēra nogludinātas daļiņas, un smagās mālainas augsnes, ko veido vissīkākās daļiņas , kas ir salipušas kopā, saglabā mitrumu un veido lipīgu piku, kas izkalstot sacietē. Lielākoties dārza augsne ir iepriekšminēto tipu sajaukums, kurā viens augsnes tips ir dominējošais.
Augsnes virskārta jeb aramkārta ir relatīvi plānais, tumšākais slānis, kas veidojies ilgākā laika periodā, jo sairstot organiskajām vielām, to ir bagātinājis humuss, piemēram, nobirušas lapas. Nozīme ir arī augsnes kultivēšanai.
...
Komentāri (0)  |  2010-07-11 19:00  |  Skatīts: 3893x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Tavs augļu dārzs. Stādīšanas pamati.



Kādai jābūt augsnei??

Augsnei augļu dārzā jābūt auglīgai, gaisu caurlaidīgai un ūdens caurlaidīgai. 
Koku barošanās laukums un sakņu dziļums ir atkarīgs no zortes un koka veida. Sakņu pamatmassa kauliņkultūrām atrodas 20 - 40 cm dziļumā, bet var sasniegt arī 3 m. Sēklukokiem - līdz 80 cm. Slikti augļu dārzu ietekmēs augsts gruntsūdeņu līmenis. Tādēļ, ja tas ir iespējams, pirms stādāt savu augļu dārzu veiciet pasākumus, kas palīdzēs novadīt lieko ūdeni. 
...
Komentāri (0)  |  2010-07-08 11:03  |  Skatīts: 2900x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Sējam jūlijā.


Nelabvēlīgas dienas sēšanai un pārstādīšanai jūlijā ir 11, 26 - 27
Labvēlīgākās dienas dārza kultūru sēšanai un pārstādīšanai, bazilikam, majorānam, rozmarīnam 19 - 20, 23 - 24
Baklažāni, kabači, patisoni, ķirbji, zirņi, pupas 19 - 20
Zemenes (dārza zemenītes), rabarberi  28 - 30 
Kāposti, sparģēļi 16 - 17
Kartupeļi, topinambūrs - nestāda
Saldie pipari 19 - 22
Pētersīļi zaļumiem 16 - 17
...
Komentāri (0)  |  2010-07-08 10:15  |  Skatīts: 1335x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Mēness kalendārs jūlijam. Ogu krūmi un augļu koki.


Nelabvēlīgas dienas koku un krūmu stādīšana un pārstādīšanai.
10 - 12. jūlijs
Labvēlīgas dienas.
Aprikoses, ķirši, plūmes 21 - 24
Aiva, bumbieris, pīlādzis 23 - 24
Irga, smitsērkšķi - nestāda
Ērkšķogas 19 - 20, 23 - 24
Avenes, jāņogas 19 - 20, 23 - 24
Ābele 21 - 24
 
Komentāri (0)  |  2010-07-08 10:07  |  Skatīts: 1849x         Ieteikt draugiem       TweetMe


Zaļie salāti un kā tos pagatavot


Zaļie salāti
Sastāvs: 3 mazsālīti vai salīti gurķi
pētersīļi un dilles,
zaļie lapu salāti
1 vidēja lieluma sīpols
1 ēd.k. olīveļļas vai saules puķu eļļas, citrona sula

Pagatavošana: Gurķus sagriežam nelielos kubinos, zaļumus sasmalcinam, petersīļu jabūt mazliet mazāk par dillēm, salāta garša būs maigāka, sīpolu sagriežam un aplaucējam ar karstu ūdeni, lai noņemtu rūgtumu, pievienojam gurķus un zaļumus, ...
Komentāri (0)  |  2010-07-07 20:34  |  Skatīts: 1714x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.



Lapa | [1] [2] [3] [4] 5 [6] [7] |