Komposts
Kompostēt drīkst - Visa veida organiskos atkritumus, kā augu atliekas, lapas, nopļauto zāli, nezāles, augu pārtikas atkritumus no virtuves, koka pelnus. Nevajadzētu kompostēt suņu un kaķu izkārnījumus un neorganiskos atkritumus.
Dārza kompostu parasti var sākt izmantot trešajā gadā, tāpēc izvēloties komposta kastes izmēru un izvietojumu jāņem vērā, ka komposta tvertnei jāsastāv no trīs nodalījumiem, kur katra nodalījuma izmērs atbilst komposta daudzumam, kas dārzā izveidojas vienas sezonas laikā.
Komposta tvertni parasti izgatavo no impregnēta koka, zaļi domājoši cilvēki par komposta kastes sienām var izmantot eiro paliktņus. Komposta kastes dibenā jāieklāj smalks metālisks siets, lai neieviešas grauzēji, tad ieklāj apmēram 10 cm zaru klāju, lai piekļūtu gaiss. Tad pa virsu ber atkritumus līdz kaste pilna.
Laiku pa laikam vēlams kompostu apmaisīt un samitrināt, bet ne pārliet vai izkaltēt.
Komposta trūdēšanas laikā komposta kaudzi var izmantot par vietu kur audzēt ķirbjus vai kabačus.Kompostēšanai var būt divas pieejas. Pirmā ir atstāt visu dabas ziņā un papildināt komposta kaudzi, kad sanāk un ar ko sanāk, bet šajā gadījumā jārēķinās ar ilgāku laiku un ne tik labu rezultātu. Sākumā jāizveido apmēram 30 cm bieza atkritumu kārta, pievienojot zarus vai ko citu gaisa cirkulācijas nodrošināšanai. Tālāk kompostu laiku pa laikam papildina, un, kad tvertne ir pilna, to iztukšo pavisam vai daļēji, masu samitrina un sāk visu no gala.Otrā pieeja prasa vairāk darba, bet dod lielāku atdevi. Sākumā tā paredz tvertnes piepildīšanu pilnībā, kārtīgi samaisot un nodrošinot balansu starp sastāvdaļām un nepieciešamo gaisa cirkulāciju. Pēc dažām dienām pūšanas procesa iedarbībā komposts uzsils, un, kad tas pēc pāris nedēļām sāks atdzist, to atkal kārtīgi apmaisa, vienlaikus noregulējot nepieciešamos mitrumu. Šādu apmaisīšanu var atkārtot vēl vairākas reizes. Kad komposts vairs neuzsilst, to atstāj, lai process izbeidzas. |
