Mans dārzs

Ir trīs galvenie augsnes tipi - smilšaina augsne ar irdenu struktūru, kura viegli iesūc ūdeni un augu barības vielas, māl - smilts augsne, ko veido vidēja izmēra nogludinātas daļiņas, un smagās mālainas augsnes, ko veido vissīkākās daļiņas , kas ir salipušas kopā, saglabā mitrumu un veido lipīgu piku, kas izkalstot sacietē. Lielākoties dārza augsne ir iepriekšminēto tipu sajaukums, kurā viens augsnes tips ir dominējošais.
Augsnes virskārta jeb aramkārta ir relatīvi plānais, tumšākais slānis, kas veidojies ilgākā laika periodā, jo sairstot organiskajām vielām, to ir bagātinājis humuss, piemēram, nobirušas lapas. Nozīme ir arī augsnes kultivēšanai.
Zemaramkārta, kas atrodas zem aramkārtas, nosaka augsnes vispārējo raksturu - vai tā ir augsta vai silta, vai tai ir laba vai vāja notece, vai tā ir skāba vai sārmaina.
Auglīgā augsnē apmēram vienādās daļās ir sajauktas smiltis, māls un humuss, kas ir vitāli svarīga organiska sastāvdaļa, jo satur daudz ķīmisko vielu un baktēriju. Humuss uzlabo augsnes struktūru, tajā dzīvo sliekas, kas ne tikai irdina augsni un augsnes barības vielu sastāvdaļas, lai augi varētu tās uzņemt, bet ari veicina augsnes areāciju. 
Padomi dārza augsnes struktūras noteikšanai.
Lai noteiktu augsnes sastāvu, paņemiet rokās mitru zemi paberzējiet to starp pirkstiem un īkšķi. 
Augsne ir smilšaina. Tā ir graudaina, smilts daļiņas neturas kopā un ir grūti to savelt pikā. Augsne ir smilšmāls, ja tās struktūra ir graudaina, bet to var savelt piciņā. Upju sanesu augsne ir zīdaina un to var saritināt bumbiņā. Smilšmāls vai mālsmilts augsne ir graudaina vai lipīga un to var sarullēt cilindra veidā. Augsne ir mālaina, ja tā ir lipīga un izveidoto cilindru var saliekt gredzenā. 

Augsnes struktūra                             

Smilšaina augsne.  Priekšrocības - Gaiša, viegli apstrādājama, pavasarī ātri sasilst. Trūkumi - Ūdens ātri iztek tai cauri, tā ātri izžūst, zaudē barības vielas.
Upju sanesu augsne.  Labi saglabā mitrumu. Parasti ļoti auglīga, viegli uzlabojama. Izžūstot saraujas, veido cietus 
gabalus.
Mālaina augsne. Labi saglabā barības vielas. Piemērota   daudzu augu audzēšanai. Viegli uzlabojama. Grūti apstrādājama. Labi saglabā  ūdeni, tāpēc lipīga, kad tā ir mitra, bet  sausumā izkalst. Pavasarī lēni sasilst.

Citas augsnes.
Kaļķaina augsne ir gaiša un tai ir daudz trūkumu - plāns trūdvielu slānis un gandrīz vienmēr satur daudz akmeņu.
Parasti tā ir visai sārmaina.
Kūdraina augsne ir tumša mīksta, jo satur daudz organisko vielu. Tā var būt pārāk mitra un, iespējams, ir vajadzīga drenāža. 

Padoms. Ierīkojot drenāžu, jums jāizrauga vieta, kur sakrāt noteces ūdeni, un jādomā kā to aizvadīt prom. Varbūt jūs varat izmantot dabisku novadgrāvi vai dīķi, tomēr lielākoties nāksies izrakt padziļinājumu - bedri, kurā ietecēs ūdens no drenāžas caurulēm. Bedre vai drenāžas aka jāizrok dārza zemākajā vietā. Tas parasti ir vismaz 60 cm dziļš kvadrātveida padziļinājums. Kad esat izvēlējies vietu un izracis bedri, piepildiet to ar celtniecības ķiegeļu lauskām, virsū uzberot oļus. Pēc tam pārklājiet to ar izrakto kūdru un papildus uzberiet virsū kūdru vai zemi. 
 
Drenāžas cauruļu ieklāšana.
- izrociet dārzā grāvīšus virzienā uz noteces vietu. Grāvīšiem jābūt vismaz 30 cm dziļiem ar nelielu slīpumu virzienā uz noteces bedri (ievērojot dabisko slīpumu). Grāvīšu dibenu noklājiet ar sīku oļu vai grants slāni. Drenāžas caurules novieto grāvīša dibenā. Veidojot atzarus, savienojuma vietās izmantojiet T veida caurules. Nobeigumā drenāžas caurules noklājiet papildus ar grants vai sīku oļu slāni, lai veicinātu drenāžu. Pārklājiet visu platību ar kūdru vai perforētu politelēna loksni un uzklājiet mauriņa velēnu vai iesējiet zālīti.