Spināti ārstnieciskie
Spināti satur lielu daudzumu tauku, minerālos sāļus, dzelzs organiskos savienojumus un citas vielas, daudz dažādu vitamīnu A, B1, B2, lielu C vitamīna daudzumu. Ārstniecībā izmanto visas spināta daļas. Ārstnieciskajam augam ir urīndzenošas, vēderu mīkstinošas un nomierinošas īpašības. Ar spinātu uzlējumu ārstē ar kuņģa - zarnu traktu saistītas slimības, gāzu veidošanos, aizcietējumus. Kā arī neirozes un mutes dobuma, rīkles, plaušu slimības.
Spinātos ir daudz kaloriju, tos bieži izmanto avitaminozes un spēku izsīkuma gadījumos. Tajā pašā laikā spinātus uzskata par diētisku produktu. 200 g spinātu satur tik kaloriju, cik satur viena vistas ola.
Pagatavošana:
1.v. Avitaminozes, neirozes, gāzu un aizcietējumu gadījumos, lietot pa 1 glāzei trīs reizes dienā uzlējumu. 1 ēd.k. sasmalcinātu spinātu aizliet ar augstu ūdeni, uzvārīt, noņemt no uguns, ievīstīt un turēt stundu, pēcāk nokāst.
2.v. 10 spinātu lapas aizlejam ar 1gl. ūdens, vārām 6 - 7 minūtes, pēc atdzišanas nokāšam. Lietot pa 1/4 glāzes 3 - 4 reizes dienā pirms ēšanas.
Zaļo spinātu sulu izmanto konservu iekrsošanai.
Jāievēro: uzglabājot spinātu produktus 24 - 48 st.laikā siltās telpās iedarbojoties baktērijām veidojas slāpekļskābju sāļi. Šie sāļi ir indīgi. Uzglabājiet pagatavotus spinātus tikai vēsā vietā. Svaigi pagatavotos ēdienos indes nav, tāpat arī konservos. Spinātu lapas satur skābeņskābi, tādēļ nav ieteicams tos lietot cilvēkiem ar traucētu ūdens - sāļu apmaiņu, podagras gadījumā un slimām nierēm un aknām. |
