Ārstniecisko augu vākšana un uzglabāšana
Jūlijs galvenokārt ir ziedu drogu laiks, kad jāvāc, piemēram, kliņģerītes, joprojāmvar vākt lapas (ceļteku, māllēpes, mellenes, piparmētras, puplakša), ziedus (āboliņu, pelašķa, biškrēsliņa, deviņvīruspēka, dzeltenās kaķpēdiņas, kliņģerītes, kumelītes, liepu, baltās panātres, rudzupuķes, vīgriezes). Pats piemērotākais laiks jūlijā ir lakstu drogu sagatavošanai – var ievākt 24 lakstu drogas. Lakstu droga ir auga virszemes daļa. Tā var būt viss augs pilnībā – stublāji, zariņi ar lapām, ziediem un pat augļiem (tīruma un trjkrāsu vijolīte, dumbrāju zaķpēdiņa, žibulītis, matuzāle, mazais mārsils, baltā panātre, ganu plikstiņš, rasaskrēsliņš, rasene, maura retējs, maura sūrene, trūkumzālīte, zemteka), var būt 15-30 cm, retāk līdz 50 cm garas ziedošu augu galotnītes (pelašķis, ārstniecības amoliņš, divšķautņu asinszāle, ancītis, augustiņš, mātrene, raudene, lielā strutene, trejdaivu sunītis, ūdenspipars, blusu sūrene, vērmele, vībotne). Tīruma kosas lakstus vāc, nogriešot vai nopļaujot augus apmēram 5 cm virs zemes.
Augustā jau sāk nogatavoties dažādi augļi, piemēram, pīlādžu un ķimeņu augļi.
Drogas vajadzētu vākt, kad augs ir sauss (ieteicams augu ziedēšanas sākumfāzē). Augi nebūtu jāvāc rīta rasā, jo pēc tam tos grūti izžāvēt. Nepiemērots laiks ir lietaina diena. Drogā jau ir dabīgais mitrums. Ja tas tiek papildināts vēl no ārpuses, žūšanas laikā augā var notikt neatgriezeniski sabrukšanas procesi, līdz ar to samazinās aktīvo vielu daudzums. Tāpēc vislabāk drogas vākt dienas pirmajā pusē līdz pusdienas laikam. Pēcpusdienā mazinās aktīvo vielu daudzums. Vislabāk drogas vākt viena gada patēriņam, bet precīzu optimālo glabāšanas periodu katram ārstniecības augam atsevišķi arī var noskaidrot.
Žāvēšana
Drogas vasarā labi var izžāvēt istabas temperatūrā, nelietojot mākslīgo siltumu, jo tad parasti ir silts un sauss laiks. Drogas žāvē, līdz 5 cm biezā slānī izklājot uz auduma gabala vai tīra papīra (nevis avīzes!) un dienā reizi apgriežot. Žāvēt var parastos apstākļos, labi vēdināmās telpās, bēniņos, nojumēs vai kaltēs, ievērojot drogas sastāvvielu kompleksam atbilstošu temperatūru. Lakstu žāvēšana, sasienot tos slotiņā, nav visai vēlama, jo tādējādi iespējama situācija, ka vēsā un lietainā laikā slotiņas iekšpusē sākas pelēšanas process. Sapelējušas drogas lietošanai nav derīgas! Pēc trim četrām dienām augi ir sausi. Nevajadzētu žāvēt tiešos saules staros – tas stimulē pigmentu noārdīšanos un vērtīgo sastāvdaļu zudumu.
Vispiemērotākā vieta, kur žāvēt drogas, ir labi vēdināmas telpas, tās var žāvēt arī istabā. Drogas žāvējot nevajag sasiet, lai pasargātu no pelēšanas – šādi augi vairs nav izmantojami. Augi ir izžuvuši tad, kad tie ir kļuvuši viegli, lūstoši. Ārstniecības augus var uzglabāt papīra, auduma maisiņos vai arī stikla
burkās tumšā vietā.Noteikti augus nevajag ievietot polietilēna maisiņos,
jo tas sekmē kaitēkļu attīstību. Ja nav zināmas ārstniecības augu īpašības, tad jāatceras, ka visvienkāršākos zāļu tēju maisījumus var iegūt no augiem, ko pazina vecmāmiņas, – upeņu,aveņu, melisas, nātres, estragona lapu tēju.
Izžuvusi droga ir tad, kad stublāji un zariņi viegli, ar knikšķi lūst. Lakstus var sagriezt 2-5 cm garos gabalos, var nobraucīt lapas, ziedus, augļus. Pārkoksnētos stublājus un zariņus tad parasti neizmanto.
Glabāšana
Vasarā vākto drogu glabāšanai piemēroti ir stikla trauki un papīra vai drēbes maisiņi. Polietilēna maisiņi gan ir ļoti ērti, jo tiem ir laba caurredzamība, taču negatīvais – tie ir labvēlīga vide kaitēkļu attīstībai. Drogas uzglabā skapītī, kur ir tumšs.
Lakstu drogu pielietojums
No lakstu drogām visbiežāk gatavo uzlējumus, tie der arī ikdienas tēju sastāva dažādošanai. Lakstu drogas izmanto ēstgribas rosināšanai un gremošanas procesa veicināšanai (vērmele, vībotne, strutene), tām ir urīndzenoša darbība (maura sūrene, vijolītes), pretiekaisuma darbība (pelašķis, asinszāle, rasakrēsliņš, trejdaivu sunītis), nomierinoša darbība (vībotne, raudene, mātere), atkrēpojoša darbība (mazais mārsils, zemteka), kā arī citi farmakoloģiskās darbības virzieni.
|
