Mans dārzs

Kliņģerītes ir viengadīgs augs. Tās veido 40-50 cm augstu lapu rozeti ar ziedstublāju. Stublājs augšdaļā ar īsiem cietiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Lapas vienkāršas, veselas, iegarenas, olveidīgas vai lancetiskas. Ziedi platos kurvīšos tumši vai gaiši oranždzelteni vai citrondzelteni. Ir varietātes ar pildītiem ziediem. Ziedēt sāk jūnijā, zied līdz vēlam rudenim. Augļi (sēklas) dažāda veida, sirpjveidīgi vai gredzenveidīgi sēkleņi. Audzē galvenokārt kā krāšņumaugu un ārstniecības augu, izmanto arī kā garšauguKlinģerīšu ziedlapiņās ir daudz karotīna — 7,6-31,3 mg%, arī likopīns, citroksantīns, ēteriskās eļļas, gļotvielas (4%), organiskās skābes, triterpēni, bioflavonoīdi. Kliņģerīšu lapās sastopama rūgtviela kalendīns, saponīni, miecvielas (6,4%). Sēklās ir augu eļļa, alkaloīdi. Augam izteiktas fitoncīdu īpašības. Ir pretaudzēju aktivitāte. Uzturā izmanto galvenokārt ziedlapiņas. Kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri lieto kulinārijā mīklu iekrāsošanai. To izšķīdina karstā eļļā, pievieno dažādiem mīklas izstrādājumiem, var arī kliņģerīšu ziedlapiņas pavārīt pienā un pēc tam pienu pievienot mīklai. Dažās zemēs kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri izmanto sviesta un siera iekrāsošanai, sevišķi sviests tad iegūst tīkamu nokrāsu un aromātu. Ziedus vai tikai ziedlapiņas izmanto ziedu salātos (ar kresēm, rudzupuķēm, gurķeni u.c.) un ēdienu dekorēšanai. Kokteiļiem pievieno ledus kubikos iesaldētus klinģerīšu ziedus. Ļoti plaši kliņģerītes, kliņģerīšu tēju, tinktūru, sulu ziedi, tabletes izmanto medicīnā. Ar tiem ārstē čūlas, gastrītu, kolītus . Klinģerītes veicina ēstgribu un gremošanu. Tējas izmanto kā sviedrēšanas un atkrēpošanas līdzekli, saaukstēšanās gadījumos, pret krampjiem, galvassāpēm un reiboņiem. Ārīgi lieto kliņģerīšu lapas vai sulu, ja ir augoņi, ekzēmas, arī vasaras raibumu un kārpu iznīdēšanai. Kliņģerīšu iedarbība ir antiseptiska, baktericīda, sāpju remdinoša. Kliņģerīšu preparāti pazemina arteriālo asinsspiedienu, sekmē žults sekrēciju. Tas ir viens no vecākajiem un populārākajiem ārstniecības augiem tautas medicīnā. Novākšana. Vāc izplaukušus ziedus vai tikai ziedlapiņas. Lieto svaigas vai kaltētas. Ziemai uzglabā kaltētā vai sasaldētā veidā. Jo biežāk vāc ziedus, jo vairāk tos veģetācijas sezonā var iegūt.
...

 Lai arī saukta par mētru, botāniski pie mētrām nepieder. Pati galvenā atšķirība ir to sakņu sistēma un pavairošanās veids. Taču izmantošanā daudz kopīga ar citām ‘īstajām mētrām’. Veido šķautnainu 0,5-1,0 m zarainu, klātu ar matiņiem stublāju. Tā ir mētra ar visizteiktāko citrona aromātu, jo ēteriskā eļļa satur citrālu un geraniolu, tās bagātas arī ar askorbīnskābi. Augs ir stipri lapot. Atšķirībā no iepriekš aprakstītajām mētrām, balti vai dzeltenīgi ziediņi atrodas neīstos mieturos lapu žāklēs. Vienā vietā citronmētru audzē 4-5 gadus. Citronmētras var audzēt arī kā viengadīgus augus podos, puķu kastēs kopā ar citiem garšaugiem. Augus kaltējot diemžēl jaukais citrona aromāts daļēji zūd. Tādēļ kulinārijā ieteicamāk izmantot svaigus augus, gatavojot aromātiskus garšaugu izvilkumus. Cenšoties saglabāt pēc iespējas vairāk aromātisko vielu, kaltējot vajadzētu lapiņas atdalīt no stublājiem un censties ātri izžāvēt ~2-3 dienu laikā 30-35 oC temperatūrā.
...

Jūlijs galvenokārt ir ziedu drogu laiks, kad jāvāc, piemēram, kliņģerītes, joprojāmvar vākt lapas (ceļteku, māllēpes, mellenes, piparmētras, puplakša), ziedus (āboliņu, pelašķa, biškrēsliņa, deviņvīruspēka, dzeltenās kaķpēdiņas, kliņģerītes, kumelītes, liepu, baltās panātres, rudzupuķes, vīgriezes). Pats piemērotākais laiks jūlijā ir lakstu drogu sagatavošanai – var ievākt 24 lakstu drogas. Lakstu droga ir auga virszemes daļa. Tā var būt viss augs pilnībā – stublāji, zariņi ar lapām, ziediem un pat augļiem (tīruma un trjkrāsu vijolīte, dumbrāju zaķpēdiņa, žibulītis, matuzāle, mazais mārsils, baltā panātre, ganu plikstiņš, rasaskrēsliņš, rasene, maura retējs, maura sūrene, trūkumzālīte, zemteka), var būt 15-30 cm, retāk līdz 50 cm garas ziedošu augu galotnītes (pelašķis, ārstniecības amoliņš, divšķautņu asinszāle, ancītis, augustiņš, mātrene, raudene, lielā strutene, trejdaivu sunītis, ūdenspipars, blusu sūrene, vērmele, vībotne). Tīruma kosas lakstus vāc, nogriešot vai nopļaujot augus apmēram 5 cm virs zemes.
...

Zemenēs ir ne tikai daudz vitamīnu, bet arī organiskās skābes, fitoncīdus, ēteriskās eļļas u.c. veselīgas ir ne tikai ogas, bet arī lapas. Tās ievāc ziedēšanas laikā un kaltē labi vēdināmās telpās. Lapu uzlējums palīdz pret kolītu, gastrītu, bronhiālo astmu, uzlabo miegu, normalizē perestaltiku. Bez tam uzlējums paplašina asinsavadus, paaugstina kopējo organisma tonusu. Zemeņu lapas ietilpst vitamīnu tējās, kuras stiprina organismu un uzlabo vielmaiņu. 
...

- Pie sagriezumiem, skrāpējumiem palīdz bērza miza. No jauna bērza stumbra noņemiet plānu, mitru mizas gabalu un pielieciet pie rētas - tas apturēs asiņošanu. 
- Antiseptiska asinsatjaunojoša darbība piemīt dažādiem augiem - ceļmallapa, asinszāle, meža zemenes, pļavas āboliņš.
- Ja sagriezāties - kāposta lapa, samīcītas plūmju lapas, burkāna šķēle. 
- Pie sasitumiem labi palīdz ceļmallapa, asinszāle, selerija. Samīciet augu lapas rokās un ar marles vai auduma gabala palīdzību uzlieciet sāpīgajai vietai. Kad komprese izkaltīs uzlieciet jaunu.
...