Mans dārzs

 

Plūmju šķirnes


1. Komēta -  Ļoti agra, ražīga, ātrražīga (2 – 3) gadā, augļi sarkani vidēji lieli. Labu garšu, slimībizturīga. Izturīga vedot transportā.
2. Viktorija - Ieteicama šķirne. Izturīga pret plaisāšanu. Izturīgas transportā.
Viena no labākajām pašauglīgajām šķirnēm. Vidēji vēlīna, ļoti ražīga, gaiši violetīga ar dzeltenīgu. Izturīga un pieticīga.
3. Renklod Raņņij Doņeckij ...
Komentāri (0)  |  2010-08-01 15:58  |  Skatīts: 7329x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Ķiršu sķirnes


1. Lapins - Augļi ļoti lieli, tumši sarkani, blīvi, izturīgi pret plaisāšanu, ļoti garšīgi. Ražība laba, ienākas jūlija sākumā, vidū. Pašauglīga. Ražīga. Ieteicams audzēt labākajās vietās.
2. Stella - Augļi ļoti lieli, skaisti, blīvi, tumši sarkani, spīdīgu miziņu. Labākām dārza vietām. 
3. 
...
Komentāri (0)  |  2010-08-01 15:51  |  Skatīts: 2514x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Bumbieru šķirnes


1. Beloruskaja Pozdņaja - Pieticīga ziemas šķirne ar vidēji lieliem, garšīgiem, dzeltenbrūni aprūsinātiem augļiem. Ziemcietīga ar teicamu kraupja izturību. Neliels, nokarens vainags. Ražīga.
2. Mļejevas agrā - Ātrražīga šķirne ar labu ziemcietību. Vasaras, augļi vidēji lieli, dzelteni ar sārtu, saldi, kūstoši, garšīgi. Piemērota audzēšanai visā Latvijā.
3. Pepi - Koks maza auguma ar viegli veidojamu vainagu. Rudens augļi ar teicamu, saldu, kūstošu garšu, vidēji lieli, dzeltenīgi, oranžu saules pusi. Šķirne pašauglīga, ziemcietīga, izturīga pret kraupi.
...
Komentāri (0)  |  2010-08-01 15:26  |  Skatīts: 5079x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Ābeļu šķirnes


1. Baltais Dzidrais - Koks vidēji liela auguma. Augļi vidēji lieli, jauniem kokiem - lieli. Forma no ieapaļi koniskas līdz ovālai, reizēm gari koniski. Šķirne ļoti ātrražīga un ražīga. Agra vasaras šķirne, ziemcietīga, ražīga, augļi saldskābi, sulīgi, aromātiski. Vieni no pirmajiem vasaras āboliem.
2. Jelgavas Vasaras - Koks liela auguma. 
...
Komentāri (0)  |  2010-08-01 15:15  |  Skatīts: 7024x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Kā stādīt ķiršus


Ķiršus var audzēt kā koku vai krūmu. Krūms sasniedz augstumu 2,5 - 3 m koks 4 - 05:00 Augļus sāk dot apmēram 3 - 5 gadā pēc stādīšanas. 
...
Komentāri (0)  |  2010-07-31 17:48  |  Skatīts: 6125x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Koku stādīšana


Stādmateriālu veidu raksturojums:

kailsakņu stādi: parasti kailsakņu stādi ir tikai lapu kokiem, kuru caurmērs pie sakņu kakla ir mazāks par 12 cm. Stādot jānodrošina, lai stāda saknes nebūtu savijušās vai uzlocījušās;

stādi (dižstādi) ar iesaiņotu sakņu kamolu: dižstādus (lapu kokiem, kuru caurmērs pie sakņu kakla ir lielāks par 12 cm), kā arī tādu sugu kokus, kas pēc pārstādīšanas grūti ieaugas, tāpat visu mūzžaļo lapu un skuju koku stādus, izrok ar visu sakņu kamolu un iesaiņo jau kokaudzētavā.

...
Komentāri (0)  |  2010-07-12 14:46  |  Skatīts: 8294x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Smiltsēkšķu ogas un sula


Ogu sastāvs un lietošana

Smiltsērkšķu ogu augsto vērtību nosaka to bagātīgais vitamīnu saturs un dziednieciskā eļļa. Ogās konstatēti vitamīna A provitamīns karotīns, B1, B2, B6, C, E, F, K, P vitamīni, holīns, 17 aminoskābes, no tām 7 neaizvietojamās, betaīns, sterīni, fosfolipīdi, miecvielas, ābolskābe, vīnskābe, dzintarskābe. Viens no sterīniem identificēts kā sitosterīns, kas ir antagonists holesterīnam un dod profilaktisku efektu cīņā pret aterosklerozi. Ogās ir ļoti daudz lipīdu – no 3 līdz 7% ogu mīkstumā, līdz 12% sēklās. Lipīdu taukskābju sastāvā ir gan piesātinātās, gan polinepiesātinātās, gan mononepiesātinātās taukskābes. Visvairāk ir tieši pēdējo, starp kurām īpaši vērtīgas ir linolskābe un linolēnskābe.  Vērā ņemamā daudzumā ogās ir šķiedrvielas – līdz 6%. Starp šķiedrvielām galvenokārt ir ūdenī nešķīstoši savienojumi, galvenokārt celuloze, taču ir arī ūdenī šķīstošais pektīns. Biloģiski aktīvo vielu kombinācija smiltsērkšķu ogās ir unikāla, ne tikai īpaši veselīga cilvēka organismam, bet arī savstarpēji stabilizējoša:  C vitamīns labi saglabājas, jo ogās nav askorbīnoksidāzes – fermenta, kas oksidē C vitamīnu. C vitamīna aizsardzību pret oksidēšanos veic arī P vitamīns. Karotīns te ir izšķīdis eļļā, tāpēc organisms to var labi izmantot A vitamīna sintēzei. Karotenoīdu lielais daudzums paaugstina smiltsērkšķu dziedniecisko ietekmi – šūnu dalīšanās veicināšanu un ievainojumu dzīšanu. Bez tam smiltsērkšķu eļļa paaugstina ribonukleīnskābes un dezoksiribonukleīnskābes daudzumu aknu šūnās un iedarbojas kā stabilizators uz bioloģiskajām membrānām. Smiltsērkšķi bagātīgi satur gan taukos, gan ūdenī šķīstošus antioksidantus, kas samazina brīvo radikāļu izraisītos organisma bojājumus. Jau gadu desmitiem smiltsērkšķu preparātus iesaka lietot pārmērīgas starojuma devas, arī staru terapiju saņēmušu cilvēku veselības stāvokļa uzlabošanai. Dēļ antioksidantiem smiltsērkšķu produktus izmanto audzēju profilaksē, bet pretiekaisuma ietekme, kā arī augstais palmitīnskābes un palmitoleīnskābes saturs ir pavēruši ceļu uz ādas un gļotādas ārstēšanas līdzekļiem. Galvenā kosmētikas nozare, kur sastopamas smiltsērkšķu piedevas, ir dažādi krēmi: dienas un nakts krēmi, izstrādājumi ar mitrinošu iedarbību, ķermeņa, roku un sauļošanās krēmi, krēmi ādai ap acīm un citi izstrādājumi ar tonizējošu vai nomierinošu ietekmi. Uz smiltsērkšķu eļļas bāzes veidotas arī masāžas eļļas, vannas bumbas, ziepes, dušas želejas un šampūni.

...
Komentāri (1)  |  2010-07-12 10:18  |  Skatīts: 8071x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Smiltsērkšķu stādi


Laba smiltsērkšķu dārza izveidošanai der tikai kvalitatīvi stādi ar droši zināmu izcelsmi.  Latvijā pagaidām ir rajonētas un subsidētas divas šķirnes:

Botaņičeskaja Ļubiķeļskaja,  tai ir prāvas  0,78 g smagas tumši dzeltenas ogas, kas nogatavojas agri, augusta beigās, bet ātri arī pārgatavojas, tāpēc ar novākšanu nedrīkst kavēties, tas jāizdara 12 dienās. Krūmi vidēja auguma, raženi,  zari parasti zemu nolīkst no ogu smaguma, labos augšanas apstākļos veidojot pusnokarenu vainagu. Ērkšķainības indekss (ērkšķu skaits uz 1 metru divgadīga, ogām klāta dzinuma) ir 7,6, kas uzskatāms kā mazs. Šķirnes ieņēmība pret slimībām - vadaudu mikozi un pumpuru bakteriozi neliela. Ogas ļoti sulīgas.

...
Komentāri (1)  |  2010-07-12 10:16  |  Skatīts: 11221x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Smitsēkšķis


Smiltsērkšķi ir eleagnu dzimtas augi. Ģintī ir trīs sugas – parastais, vītollapu un Tibetas smiltsērkšķis. Parastajam smiltsērkšķim Hippophae rhamnoides L. ir deviņas pasugas, no kurām saimnieciski nozīmīgākās ir Mongolijas smiltsērkšķis H.rhamnoides ssp. mongolica , kas savvaļā aug Rietumsibīrijas dienvidos, Altajā, Sajānos, Vidusāzijā, Mongolijā un Aizbaikālā un piejūras smiltsērkšķis H.rhamnoides ssp. rhamnoides ...
Komentāri (0)  |  2010-07-12 10:14  |  Skatīts: 8792x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Tavs augļu dārzs. Stādīšanas pamati.



Kādai jābūt augsnei??

Augsnei augļu dārzā jābūt auglīgai, gaisu caurlaidīgai un ūdens caurlaidīgai. 
Koku barošanās laukums un sakņu dziļums ir atkarīgs no zortes un koka veida. Sakņu pamatmassa kauliņkultūrām atrodas 20 - 40 cm dziļumā, bet var sasniegt arī 3 m. Sēklukokiem - līdz 80 cm. Slikti augļu dārzu ietekmēs augsts gruntsūdeņu līmenis. Tādēļ, ja tas ir iespējams, pirms stādāt savu augļu dārzu veiciet pasākumus, kas palīdzēs novadīt lieko ūdeni. 
...
Komentāri (0)  |  2010-07-08 11:03  |  Skatīts: 2860x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.